Daudzi dārzkopji pavasarī vai vasaras sākumā pamana, ka dobēs starp kultūraugiem sāk dominēt kāds košs un spēcīgs augs ar dzelteniem ziediem. Strutene ir sastopama gandrīz katrā lauku sētā, taču brīdis, kad tā sāk veidot blīvus paklājus tur, kur būtu jāaug dārzeņiem vai ogām, liek aizdomāties.
Izrādās, ka šī auga masveida parādīšanās nav nejaušība – tā ir skaidra dabas ziņa par to, kas notiek ar jūsu dārza augsni.
Pieredzējuši dārznieki un agronomi norāda, ka strutenes pārpilnība dārzā bieži vien sakrīt ar laiku, kad raža kļūst pieticīgāka vai augi izskatās nīkuļojoši. Īpaši uzskatāmi tas redzams zemeņu stādījumos. Ja starp ogu krūmiem sāk saimniekot strutenes, pati zemenīte nereti sāk ražot mazākas ogas un zaudē savu dzīvīgumu. Parasti šādos gadījumos tiek vainota nezāļu konkurence par barības vielām, taču patiesais iemesls meklējams daudz dziļāk – pašā zemes sastāvā.
Ko strutene mēģina pateikt par augsni?
Daudzi savvaļas augi kalpo kā izcili indikatori, kas bez laboratorijas analīzēm spēj raksturot augsnes stāvokli. Strutene ir viens no tiem augiem, kas ļoti jutīgi reaģē uz augsnes skābuma līmeni jeb pH rādītāju. Lielākajai daļai dārza kultūru patīk neitrāla vide, kas ļauj saknēm pilnvērtīgi uzņemt minerālvielas, taču, tiklīdz augsne sāk kļūt skābāka, kultūraugu augšana apstājas.
Šajā brīdī skatuvi ieņem strutenes, kurām tieši skāba vide ir vispiemērotākā. Speciālisti pamanījuši, ka strutenes masveida izplatība burtiski kliedz: “Zeme ir par skābu!” Ja blakus strutenēm dārzā pamanāt arī virzu, kosa vai sūnas, tā ir droša pazīme, ka augsne ir stipri skāba. Savukārt, ja tās aug kopā ar nātrēm vai āboliņu, skābuma līmenis var būt tikai nedaudz paaugstināts, tomēr tas joprojām ir signāls, ka jāsāk rīkoties.
Kā atjaunot dārza līdzsvaru?
Kad problēma ir identificēta, nākamais solis ir augsnes skābuma neitralizēšana. Viens no pārbaudītākajiem veidiem ir kaļķošana, izmantojot dolomītmiltus. Šis līdzeklis ne tikai neitralizē skābi, bet arī papildina augsni ar magniju un kalciju, kas nepieciešami stipriem stādiem.
Zinoši saimnieki iesaka šo procedūru veikt vēlā rudenī, kad raža jau novākta. Tas dod augsnei pietiekami daudz laika, lai līdz pavasarim stabilizētu savu sastāvu. Ja dārzā ir vietas, kur augiem patīk skāba vide, piemēram, krūmmellenes vai rododendri, tur pret strutenēm jāizturas iecietīgāk, taču dārzeņu dobēs un pie augļu kokiem līdzsvara atjaunošana ir kritiski svarīga.
Lasi vēl: Skar katru no mums: Globa nosauc 2026. gada saspringtākos mēnešus, kuros jābūt īpaši piesardzīgiem
Strutene kā dārza sabiedrotais
Lai gan dārzā strutenes var šķist traucēklis, tās var kļūt par vērtīgu resursu, ja tās izmanto gudri. Šim augam ir spēcīga sakņu sistēma, kas uzkrāj dažādas minerālvielas, tāpēc to var pievienot kompostam. Tomēr šeit jāievēro mērenība – pārāk liels daudzums struteņu var padarīt skābu arī pašu kompostu.
Daudzi dārznieki rīkojas šādi: ja struteņu ceri ap komposta kaudzi sasniedz krietnu augstumu, tā ir zīme, ka arī kompostā jākaisa koksnes pelni, lai izlīdzinātu vidi. Pelni palīdz neitralizēt skābumu un padara mēslojumu augiem draudzīgāku.
Bioloģiskais ierocis pret kaitēkļiem
Vēl viena strutenes īpašība, ko vērts izmantot, ir tās spēja atvairīt kaitēkļus. Auga sula satur vielas, kas daudziem kukaiņiem ir nepatīkamas. Speciālisti iesaka pagatavot vienkāršu uzlējumu: sasmalcinātu strutenes krūmu aplej ar ūdeni un ļauj nostāvēties pāris dienas.
Iegūto šķidrumu, atšķaidot ar ūdeni attiecībā viens pret pieci, var izmantot profilaktiskai augu apsmidzināšanai. Tas palīdz aizsargāt kultūraugus no laputīm, tīklērcēm un citiem nevēlamiem viesiem, turklāt tas ir pilnībā dabisks līdzeklis, kas nekaitē videi.
Lasi vēl: Vienkāršs veids, kā par vairākiem grādiem uzlabot radiatoru siltumatdevi: darbs aizņems vien pāris minūtes
Galu galā strutenes parādīšanās dārzā nav sods, bet gan dabas palīdzīga roka. Ieklausoties šajos signālos un laicīgi parūpējoties par augsnes veselību, var panākt, ka dārzs atkal priecē ar bagātīgu un veselīgu ražu.
